Kā izveidojās Purvciema ielas.

Daļa Purvciema, Rīgas sastāvā tika iekļauta 1828. gadā, bet pārējā daļa – 20 gadsimta 30. gados. Tad arī šeit sāka viedot ielas un būvēt vienstāvu dzīvojamās mājas. Līdz centram tolaik varēja nokļūt ne vien  ratos, bet arī pilsētas autobusā, ar kuru braukt bija ātrāk un lētāk un ērtāk. Kursēja gan pilsētas pārvaldītie maršruti, gan privātie pārvadātāji, kā arī zirgu rati. Bet, ja bija jāved kas nopietnāks – mēbeles, celtniecības materiāli –, tad gan izmantoja smagā ormaņa pakalpojumus.

Starp pirmajām apkaimes ielām ir tagadējā Augusta Deglava iela. 19. gadsimtā tai nebija oficiāla nosaukuma, taču tautā to sauca par Rumpenhofas ielu, jo tā veda uz tāda pat nosaukuma muižu. Agrākos laikos iela beidzās pie dzelzceļa, bet 1897. gadā to pagarināja. Tad vienu daļu ielas iesvētīja par Veco Rumpenhofas, bet pārējo – par Jauno Rumpenhofas ielu.

Kad no Rīgas līdz Mīlgrāvim jeb Mühlgraben, kur šodien atrodas Mangaļi, atklāja vilcienu satiksmi, viena no pieturām atradās tagadējās Augusta Deglava ielas ceļa pārvada vietā. Pieturas nosaukums nesa Rumpenhofas vārdu. Pati pirmā stacija, braucot no Rīgas puses, gan bija izvietota Ģertrūdes ielā, pie tagadējā gājēju tuneļa zem dzelzceļa.

1937. gadā Rupenhofa ielu pārdēvēja rakstnieka Augusta Deglava vārdā, kurš desmit gadu dzīvojis šīs ielas 24. namā. Augusta Deglava un Augšielas stūrī, pie tagadējā sporta stadiona „Daugava”, 20 gadsimta sākumā atradās Ozoliņa traktieris, aiz kura stiepās sakņudārzu kolonijas. 30. gados Augusta Deglava ielā darbojās arī nelieli uzņēmumi: pogu meistari, konservu ražotāji un mēbeļnieki.

Добавить комментарий

Ваш e-mail не будет опубликован. Обязательные поля помечены *

[contact-form-7 404 "Not Found"]