Ķengarags un tā vēsture.
Безымянный

Ķengaraga nosaukums pirmo reizi ir minēts 16.gs. beigās. Šajā laikā ar šo nosaukumu apzīmē nevis šodienas apkaimes robežas, bet gan teritoriju tagadējā Krasta masīvā. Tikai ar laiku šo nosaukumu sāk attiecināt uz šodienas apkaimes robežām. Ir vairāki šī nosaukuma skaidrojumi. Viena no versijām nosaukumu saista lībiešu valodu, kas nozīmē kurpju rags. Ķengarags kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18.gs. beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Otra versija – nosaukums cēlies no turienes zemnieka vārda – Ķenga, kas dzīvojis vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze.

Lai arī Ķengarags vēsturiski ir bijis daļēji rūpniecības rajons, tomēr mūsdienās tas ir vairāk kļuvis par “guļamrajonu”. 20. gs. 50. gados Ķengaragā sāka celt divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzceļa strādnieku vajadzībām, attīstījās arī individuālā apbūve pēc arhitekta A. Baikova parcelācijas projekta.

  1. gadā izstrādātā detaļplānojuma tika sākta daudzstāvu apbūve. Pēc izstrādātā plānojuma, bija paredzēts, ka šeit dzīvos ap 60 000 cilvēku. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem un to centriem, rajonu sabiedriskā un tirdzniecības centra Bultu ielā. Piecstāvu apbūvi papildina divpadsmitstāvu torņu ēkas. Pie apbūves strādājuši arhitektori L. Nagliņš, A. Ozoloņa, N. Eglīte, M. Brodskis, E. Jēkabsons u.c.

Pamatā apbūvei tika projektētas piecstāvu blokmājas. Viens noteicošajiem principiem bija ēku izvietošana ap daļēji noslēgtiem iekšējiem pagalmiem, novietojot tās savstarpēji gan taisnā, gan platā leņķī attiecībā pret galveno mikrorajona ielu. Parādījās arī jaunas 12 stāvu mājas, kā rajona apbūves akcents.

Ķengaragā plaši sastopamas 464. sērijas mājas tā dēvētais jaunais Lietuviešu projekts. Ēkām ir 5 stāvi, tās veidotas no pelēkiem betona paneļiem, kuros izveidotas logu ailes. Fasādes plaknes detalizāciju papildina vizuāli trausli balkoni dienvidu pusē, bet vēlākos risinājumos lodžijas. 464. sērijas apbūves rajonu raksturīga iezīme ir kupli, tomēr visai nekopti zaļumi — krūmi, koki, kas ir vai nu stādīti, vai palikuši pēc iepriekšējās apbūves nojaukšanas. Uz fasādēm vīnstīgas, kas izveidojušies apbūves 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Ķengaragā plaši sastopamas arī 467. sērijasēkas, kas ir 9 stāvu gaiši pelēkas lielpaneļu ēkas. Fasāžu kompozīciju nosaka vertikālas lodžiju joslas, kuras bieži tiek aizstiklotas. Blāvas krāsas parādes kāpņu telpu ārsienu krāsojumā, gaišāki toņi — lodžiju margās. Nelielas variācijas parādās kāpņu telpu logu izveidē, kur parādās kāpnēm sekojošs pakāpjveida ritms. Uz jumtiem izbūvētas veļas žāvēšanas nojumes, kas agrāk bagātināja siluetu, taču šodien paredzētajai funkcijai netiek izmantotas.

Добавить комментарий

Ваш e-mail не будет опубликован. Обязательные поля помечены *

[contact-form-7 404 "Not Found"]