Kā radās purvciems?
Screen Shot 2018-04-27 at 12.54.45

Un kā tad izveidojies Purvciems?

Purvciema vēsture kā apdzīvotai Rīgas pilsētas daļai nav pārāk sena, salīdzinoši ar citiem Rīgas dzīvojamiem rajoniem, jo šajā teritorijā atradās Hausmaņa purvs, kurš īsti nebija piemērtots apdzīvošanai tajā laika periodā.

 Vārdu Purvciems sāka lietot tikai 19. gs.  otrajā pusē, atvasinot no vārda “Purvs”.

 17.gss  beigās šī teritorija bija pazīstama kā “Hausmaņa purvs”, kas nav detalizēti pētīts, izņemot kūdras dziļuma mērījumus, pirms apkaimes apbūves. Hausmaņa purva platība bija aptuveni 60 hektāri. Purva neapbūvētā daļa vēl 20. gs. 50-jos gados tika izmantota kā Rīgas pilsētas izgāztuve.

18. gs. beigās purva apkārtnē dzīvoja tikai daži brīvzemnieki un to ģimenes,dažu gadu desmitu laikā purvciems  kļuva par mazu ģimeņu apdzīvotu vietu pierīgā, jeb nosacīti netālu, īsā laikā ar riteni vai zirga pajūgu izbraucamu attālumu līdz galvaspilsētai Rīga un tās slavenajām “Rīgas bodēm”. Pirmais, kas šajā teritorijā apmetās uz dzīvi un aiz smilšu kalniem sāka 1742. gadā celt savu muižiņu bija Johans Bernhards Fišers, kas bija Krievijas ķeizarienes Annas ārsts un visas Krievijas medicīniskās pārvaldes priekšnieks. Sākumā muiža tika saukta par Aizkalni (Hinterbergen), bet vēlāk par Fišermuižu (Fischerhof). 1794. gadā muiža nonāca tirgotāja Grīzena īpašumā, kurš to paplašināja, iepērkot blakus esošās zemes, kopš tā laika muiža ieguva sev arī Grīziņmuižas nosaukumu (Grīziņa muiža atradās šodienas Purvciema teritorijā un maza daļa Grīziņkalnā). Vēlākos gados viss lielais Grīziņmuižas gruntsgabals nonāca Rīgas vecticībnieku sociālās palīdzības organizācijas – Grebenščikova labdarības iestādes īpašumā, kurai tas piederēja līdz pat 1940. gadam. Ilgu laiku šajā teritorijā bija sastopamas pļavas un dārzi, kā arī nelieli namiņi.

Tagadējā Purvciema teritorija Rīgas pilsētas administratīvajās robežās netika iekļauta visa uzreiz, bet gan divās daļās. 1828. gadā tika iekļauta teritorija starp tagadējām Purvciema, Nīcgales un Dzelzavas ielām un dzelzceļu, bet pārējā teritorija tika iekļauta tikai 1924. gadā. Senākā apbūve šajā rajonā bija gar galvenajiem satiksmes ceļiem, no šodienas viedokļa raugoties, gar Augusta Deglava, Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.

Avots: Vēsturiskie dati, gadaskaitļi iegūti no Wikipedija, Rīgas arhīvs, Latvijas Nacionālā Bibliotēka – LNDB.

Добавить комментарий

Ваш e-mail не будет опубликован. Обязательные поля помечены *


Ваше имя (обязательно)

Ваш e-mail (обязательно)

Вопрос, который Вас интересует:

captcha

Остались вопросы?!

Закажите бесплатную консультацию у профессионалов в сфере недвижимости и юриспруденции, заполнив контактную форму.